[ìecilât,

1) = iece̦lât Lis.;

2) wiederholt hebend gelenkig machen:
zirgs iecilā kājas Wandsen;

3) wiederholt hebend hineinbekommen:
siju īstajā vietā N. - Peb.;

4) wiederholt hebend sich anpassen:
izkapts iecilāta (t. i. pļāvējs pieradis pie izkapts) Kl.]

Avots: ME II, 6

ìecilât, ‡ Refl. -tiês,

1) sich zu (er)heben (aufzustehen) beginnen
Frauenb.: bē̦rns jau iecilājies pats vien;

2) nevar vien ie. Laud. "nevar vien piecelties un uzsākt darbu".

Avots: EH I, 506