ìedũšuôt, = iedūšināt: mūs tas tikaiiedūšuo Valdis. Refl. - tiês,

1) sich einen Rausch anlegen;

2) Mut fassen.

Avots: ME II, 11

ìedũšuôt, Refl. -tiês,

1 ): būdams pats iedūšuojies Janš. Līgava II, 178.

Avots: EH I, 510