ìedabût,

1) hinein -, hereinschaffen, - bekommen:
pūķi var iedabūt pilsē̦tās LP. VI, 1, 90;

2) erhalten, erlangen:
jaunus spē̦kus iedabūt LP. V, 44. taisnais iedabūs augļus Psalm 58, 12. kad mēs savu valstību iedabūsim Makk. 15, 9. Refl. - tiês,

1) erlangen:
ka tu lielu spē̦ku esi iedabūjis Glück Offenb. 11, 17;

2) sich gewöhnen:
īstam zagļam, kas jau iedabūjies un zuog vienā zagšanā Austriņ. zirgs iedabūjies pie kurvja auzas ēst LP. VII, 431.

Avots: ME II, 8

ìedabût,

2): kuo tik vien labāku iedabūja, tas jāne̦s bē̦miem Orellen. Refl. -tiês,

2): cūka iedabūjusēs ābuolu, - kâ tik nuo kūts ārā, tâ dārzā iekšā Ramkau.

Avots: EH I, 507