ieduobains od. ieduobe̦ns [Kosenhof], konkav: magnēta gali ir ieduobaini Konv. ² 811. ieduobe̦nā spuogulī Apsk. 1903, 74.

Avots: ME II, 12

ieduobains, ‡

2) gruftig.
Warkl.: ie. ceļš.

Avots: EH I, 510