iedrauvēt

ìedrauvêt,

1) "?": nuo vē̦tras kuģis ... barguos vilrtuos iedrauvē̦ts Dünsb. Rīmes II, 1, S. 124;

2) durch haufiges Schelten scheu machen
Ruhental: iedrauvē̦ts bē̦rns.

Avots: EH I, 509