iekabināt

ìekabinât, einhängen: viņa iekabināja ruociņu manā e̦lkuonī MWM. VI, 570. iekabināt zirgu, ein Pferd in der Eile ingendwie (ohne das nötige Pferdegeschirr) anspannen Grünh. Refl. - tiês, sich (hin)einhängen: virvēs iekabinājies Zeif. Chrest. III, 2, 180.

Avots: ME II, 23