iekaitēt
ìekaitêt, ‡ Refl. -tiês (III p. prs. iekaîtas 2 Lesten n. FBR. XV, 30),
1) anfangen
zu kaĩtêt Siuxt: ja tam kas iekaĩtēsies, tad jau lielā vaidēšana;
2) anfangen zu kàitêt 2 II Bērzgale: bē̦rns ir labi iekaitējies; nu būs miers.
Avots: EH I, 517
1) anfangen
zu kaĩtêt Siuxt: ja tam kas iekaĩtēsies, tad jau lielā vaidēšana;
2) anfangen zu kàitêt 2 II Bērzgale: bē̦rns ir labi iekaitējies; nu būs miers.
Avots: EH I, 517