iekaitēt

[ìekaitêt, erhitzen: iek. dzelzi Sissegal, Bers., Sassau.]

Avots: ME II, 24


iekaitēt

ìekaitêt, ‡ Refl. -tiês (III p. prs. iekaîtas 2 Lesten n. FBR. XV, 30),

1) anfangen
zu kaĩtêt Siuxt: ja tam kas iekaĩtēsies, tad jau lielā vaidēšana;

2) anfangen zu kàitêt 2 II Bērzgale: bē̦rns ir labi iekaitējies; nu būs miers.

Avots: EH I, 517