ìekal˜t,

1) einschmieden:
misiņā iekaltās brilles A. XX, 11. iekaļ vīreli baļķī LP. IV, 16. [krustan iekalts, ans Kreuz geschlagen Kat. v. J. 1585];

2) einpauken:
iekalt vienreizvienu A. XX, 371;

[3) = iekalinât 2 C. Refl. - tiês,

1) sich einschmieden:
pats iekalies važās;

2) hämmernd hineingelangen:
iekalies klintī Arrasch].

Avots: ME II, 24

ìekal˜t, ‡

4) schmiedend einnehmen, verdienen:
vai tik daudz biji iekalis, ka varēji tādu luopu iemantuot? (zu einem Schmied gesagt) Ciema spīg. 206; ie. naudu, Geld einnehmen, verdienen Frauenb.

Avots: EH I, 518