I ìekarinât, ein -, hineinhängen: liek izdurt ausīs caurumus un iekarina tur savas ruotas Antrop. II, 60.

Avots: ME II, 25

II ìekarinât Kokn., Wend., Adsel, Alt - Rahden, Lasd., Grawendahl, Bers., N. - Bergfried, = iekairināt 1: [neiekarini suni! viņš tev iekuodīs Plm.].

Avots: ME II, 25