ieklunkšināt
[ìeklunkš(ķ)inât,
1) laut trinken:
tuo mazuo šņabīti ieklunkšinājām, ka nebija kuo mesties Jürg., Bers.;
2) (eine Flüssigkeit) kullern machen;
3) langsam und polternd hineinfahren
Bers.]
Avots: ME II, 28
1) laut trinken:
tuo mazuo šņabīti ieklunkšinājām, ka nebija kuo mesties Jürg., Bers.;
2) (eine Flüssigkeit) kullern machen;
3) langsam und polternd hineinfahren
Bers.]
Avots: ME II, 28