iekūņot

ìekūņuôt, tr., einpuppen, einhüllen: zirnēkļi, kuŗi iekūņuo savas uoliņas kâ zīda tarbiņas A. XX, 42. Gew. refl. - tiês, sich einpuppen, sich einhüllen: plaisas, kur kāpuriem iekūņuoties Konv. ² 518. mākslinieks iekūņuojas savā vientulībā MWM. XI, 194.

Avots: ME II, 33