ielūgt

ìelùgt, tr.,

1) einladen:
viesus;

2) hereinbitten:
iznāk treša zeltenīte, ielūdz mani istabā BW. 13250, 35. Refl. - tiês,

1) gelegentlich eine Bitte aussprechen:
es jau reiz ielūdzuos Saul.;

2) sich bittend hereindrängen:
lūdzinieks ielūdzās muižas kungs vedējuos BW. 21015, 1. Subst. ìelùdzẽjs, der Einladende; ìelùgšana, das Einladen; ìelūgums, die Einladung.

Avots: ME II, 40, 41


ielūgt

ìelùgt, ‡

3) ie. kam, durch Bitten von jem. erwirken:
pūlējās tai ie., lai tā ... būtu viņam palīdzīga Janš. Līgava I, 257.

Avots: EH I, 528