ielabēt

[ielabēt,

1) "anfangen zu rühmen"
L.;

2) "gut werden"
MSil.Refl. - tiês, "anfangen sich besser zu verhalten" L.]

Avots: ME II, 35


ielabēt

ielabēt, ‡

3) = ìetapt: ie. saimniekam NB. Refl. -tiês,

2) anfangen zu gefallen
NB.: saimniekam ielabējies kalps.

Avots: EH I, 525