ieliet

ìeliêt, tr., eingiessen: ūdeni silē; jaunu saturu ve̦cuos jē̦gumuos Vēr. I, 860.

Avots: ME II, 40


ieliet

ìeliêt, ‡ Refl. -tiês,

1) (für) sich eingiessen:
ielejas piena un ē̦d Auleja. ielējusēs arī sev glāzi Janš. Mežv. ļ. I, 362;

2) unversehens (hin)eingegossen werden:
man ielējās (zâlu) par daudz.

Avots: EH I, 528