ielipīt

I ìelipît, anzünden Grob.: kāds nuo puišiem tur ielipītu skalu Etn. II, 140. [ielipīju gaŗu skalu, sēžu ilgi vakarā BW. 26961 var.] bē̦rza skalu ielipīju tumšajā vakarā BW. 26936. ielipīt uguni Kalatten. Refl. - tiês, sich entzünden, aufflammen: vakaruos ielipījās zvaigznes.

Avots: ME II, 39


ielipīt

[II ìelipît, schnell hineingehen od. hereinkommen Nigr.]

Avots: ME II, 39


ielipīt

II ìelipît: herein-, hineinlauten Dunika.

Avots: EH I, 527