ielun̂cinât ² , durch Bewegung gelenkig machen: ve̦ctē̦vs nevar nuo rītiem savas stīvās kājas ieluncināt Ahs. Refl. - tiês, sich einschmeicheln U.

Avots: ME II, 40

ielun̂cinât ^2: auch Dunika. Refl. -tiês, ‡

2) = ielùocîtiês 3: kad ieluñcinās, tad ir atkal lunkana mugura Frauenb.

Avots: EH I, 528