iemācīt

ìemâcît, tr., lehrend etw. beibringen: lāci diet iemācīju BW. 665. iemāci mani, māmulīte, visādā darbiņā 6674. Refl. -tiês, erlernen: acīm vien amatu neiemācīsies.

Avots: ME II, 43