iepletums

ìeplè̦tums, die Ausweitungt, das Ausgebreitete: vienā mutes ieplē̦tumā od. ar vienu mutes ieplētumu, in einem Zuge, ohne Aufhören: viņš dzied, runā, lamā vienā mutes ieplē̦tumā. maziņais sācis brēkt ar vienu mutes ieplē̦tumu JK. VI, 27.

Avots: ME II, 52