iepogātìepuõgât, ìepuõguôt, tr.,1) einknöpfen;2) durchprügeln: māte tuo bija iepuogājusi ar žagariem Druva II, 520. Refl. - tiês, anfangen zu schlagen (von der Nachtigal): krūmuos iepuoguojas lakstīgala Vēr. II, 24.Avots: ME II, 54