ierakāt
[ìerakât,
1) einscharren:
šuogad labi nedabūjām iesēt, tikai tâ˙pat ierakājām Jürg.;
2) teilweise aufwühlen, aufscharren (den Boden):
cūkas dārzu ierakājušas Bauske. Refl. - tiês, sich einscharren: cūkas ierakājušās dubļuos Bauske.]
Avots: ME II, 55
1) einscharren:
šuogad labi nedabūjām iesēt, tikai tâ˙pat ierakājām Jürg.;
2) teilweise aufwühlen, aufscharren (den Boden):
cūkas dārzu ierakājušas Bauske. Refl. - tiês, sich einscharren: cūkas ierakājušās dubļuos Bauske.]
Avots: ME II, 55