ieredzēt

ìeredzêt, tr., leiden: es tevi labprāt iere̦dzu Hug.; iere̦dzē̦ts, gew. iecienīts cilvē̦ks, ein angesehener Mensch. Gew. mit der Negation: tā lāga neieredzējusi pabē̦rnus Etn. III, 10. neiere̦dz kâ kaķis pūsli. es viņu nevaru ieredzēt ne acu galā.

Avots: ME II, 57