ìerūcinât, tr., schnarren od. brüllen machen: vilciņu jeb rūceni Bauske; cūkas C., Warkh. Refl. -tiês, ein wenig donnern: pē̦rkuons ierūcinājās Salis.]

Avots: ME II, 59

ìeŗũcinât Nigr., = ierūcinât: rūce̦klu.]

Avots: ME II, 60