iesilt

ìesil˜t,

1) warm werden:
istaba jau labi iesilusi. šuoreiz sirds neiesila Vēr. I, 1153;

2) fig.,

a) sich berauschen:
viņš iesilis nuo sīvā;

b) eifri, lebhaft werden:
viņu saruna tuomē̦r vairs neiesila Saul.

Avots: ME II, 63