iesmigt

ìesmigt, [- smìegu, - smigu, stechend eindringen]: ja krūtīs brūce de̦g nuo krustenieka šķē̦pa, kas dziļi iesmidzis un palicis iekš vainas MWM. VII, 659. [skabarga iesmiga pirkstā Nigr.]

Avots: ME II, 68