iesprandēt

[ìespran̂têt ² Dond.,

1) mühsam und gewaltsam hineinstecken:
visu labību iesprantējām šķūnī; ne˙kas nepalika ārā. man kājas kâ iesprantē̦tas; zābaki tik šauri;

2) in eine schwierige Lage bringen.
Refl. - tiês,

1) mühsam und gewaltsam hineindringen;

2) in eine schwierige Lage kommen.]

Avots: ME II, 70