iespridzināt
ìespridzinât, tr.,
1) einsprengen:
kuoku vai skalu laužuot dažreiz iespridzina gabaliņus acīs A. XII, 560;
2) [einklemmen?]: žagatas astīte iespridzināta (Var.: iespraudīta) BW. 20422.
Avots: ME II, 71
1) einsprengen:
kuoku vai skalu laužuot dažreiz iespridzina gabaliņus acīs A. XII, 560;
2) [einklemmen?]: žagatas astīte iespridzināta (Var.: iespraudīta) BW. 20422.
Avots: ME II, 71