[iestūris,

1) eine nur wenig vorspringende Ecke:
aiz lielā meža stūŗa nāk mazs iestūris Ruj.;

2) loc. s.
ìestùris, nahe der eingentliche Ecke: ieliec trauku iestūrī! Jürg.]

Avots: ME II, 74

[iẽstūris Bauske, = iestūrisks: iest. iet.]

Avots: ME II, 74