ietupināt
ìetupinât, tr.,
1) herein -, hineinsetzen:
viņš mani ietupināja maisā MWM. X, 30;
2) ins Gefängnis werfen:
mani vajadzējis ietupināt, tāpēc ka es ne- pareizi sūdzuot Poruk. Refl. - tiês, sich herein -, hineinsetzen: krē̦slā.
Avots: ME II, 84
1) herein -, hineinsetzen:
viņš mani ietupināja maisā MWM. X, 30;
2) ins Gefängnis werfen:
mani vajadzējis ietupināt, tāpēc ka es ne- pareizi sūdzuot Poruk. Refl. - tiês, sich herein -, hineinsetzen: krē̦slā.
Avots: ME II, 84