iezilināt

[I ìezilinât, stechen (von Nesseln): nātres iezilināja Stenden, Wandsen.]

Avots: ME II, 91


iezilināt

[II ìezilinât, tr., einbläuen: kre̦klu.] Refl. - tiês, blau werden: cienmātes vaigi nuo dusmām uztraukti iezilinājās Liev.

Avots: ME II, 91