ieāķēt

ìeãķêt, tr., einhaken: āķi, kuŗu ieāķēja matuos BW. III, 1, S. 27.

Avots: ME II, 2

ieāķēt

ìeãķêt, ‡ Refl. -tiês, sich einhaken.

Avots: EH I, 502