irgt
irgt
*II irgt [oder * irdzêt?], prs. irdzu,
1) sprudeln, rieseln, murmeln, plätschern
AP.: strauti iz purvainās zemes irdz MWM. X, 579. kâ lāses, lietum irdzuot... D. izgaist kâ vilnis, kas krastmalā irdz JR. V, 122;
2) sprudeln, geläufig sein:
tam valuoda irdz A. XIV, 1, 409.
Avots: ME I, 710
1) sprudeln, rieseln, murmeln, plätschern
AP.: strauti iz purvainās zemes irdz MWM. X, 579. kâ lāses, lietum irdzuot... D. izgaist kâ vilnis, kas krastmalā irdz JR. V, 122;
2) sprudeln, geläufig sein:
tam valuoda irdz A. XIV, 1, 409.
Avots: ME I, 710