cirkas
cir̃kas [Ruj., cìrkas 2 Bers., Locken], cir̃stas [Salis], U., [cir̃kstes Ruj., Bers.], Krollen im Garn. [Wohl nebst cirta "Locke" zu cirsties "sich kräuseln"; vgl. auch Petensson Vergl. slav. Wortst. 14.]
Avots: ME I, 385
Avots: ME I, 385
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'irkas' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'irkas' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (8)
birka
bìrka aus russ. би́рка, Kerbholz; [vgl. Berneker Wrtb. I, 57]), [auch birks das Kerbholz, der Kerbstock. Sprw.: uz cita birkas savu parādu griezt, die Schuld auf einen anderen schieben. gadās, ka saimnieks ar kalpu nav turējuši kārtīgas birkas Klaust.
Avots: ME I, 298
Avots: ME I, 298
cenot
‡ ce̦nuôt,* schätzen den Wert berechnen: ar cik ruobiņiem [uz birkas] katra putna suga tiek ce̦nuota R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 27.
Avots: EH I, 265
Avots: EH I, 265
čirka
II čir̃ka Smilt., čir̂ka Mar., eine Locke des Haares und der Wolle U.; čirkas vērpt, so drall spinnen, dass alles ineinander geht L. Vgl. cirka 1.
Avots: ME I, 414
Avots: ME I, 414
griezt
griêzt, [griẽzt Katzd.], -žu, -zu (li. gríežti "нарѣзывать"),
1) schneiden:
maizi, kuoku, sluotas. ne nuo katra kuoka var svilpes griezt. uz cita kuoka (birkas) savu parādu griezt. seine Schuld auf einem anderen schieben. griez uz kuoka, tautu meita, manus lielus parādiņus BW. 6270. pret dieva dāvanu, vai nu viņa lejama, vai griežama, nevajaguot le̦puoties Kaudz. M. mans cirvis dziļāku skaidu griež nekâ tavējais JR. IV, 82. tas man sirdi od. sirdī griež, das schneidet mir ins Herz U. kādam guodu griezt U. [oder zu grìezt?] jemandem verleumden;
2) schlagen (von der die Schnarrwachtel):
grieze griež (li. grįlyt;ežia);
3) geigen
(so auch li. gríežti): vijuoli griezt;
4) knirschen mit den Zähnen
(so auch li. gríežti): ve̦lns nuo tās dienas zuobus vien griež uzmanim;
5) [par ausi griêzt PS., ein Ohrfeige verabfolgen].
pliķi griezt Mar. Refl. -tiês,
1) sich schneiden:
ja divas taisnas līnijas griežas ar trešul... Būvm.;
2) schneidend eindringen:
riteņi griêžas dubļainā ceļā līdz rumbām. skaņas plūst, ausīs griezdamās MWM. V, 486. [Nebst graizît nach Scheftelowitz BB. XXVIII, 295 zu arm. ergicanem " (zer)reisse".]
Kļūdu labojums:
[oder zu grìezt?] = nach d. jem. die Ehre abschneiden]
Avots: ME I, 662
1) schneiden:
maizi, kuoku, sluotas. ne nuo katra kuoka var svilpes griezt. uz cita kuoka (birkas) savu parādu griezt. seine Schuld auf einem anderen schieben. griez uz kuoka, tautu meita, manus lielus parādiņus BW. 6270. pret dieva dāvanu, vai nu viņa lejama, vai griežama, nevajaguot le̦puoties Kaudz. M. mans cirvis dziļāku skaidu griež nekâ tavējais JR. IV, 82. tas man sirdi od. sirdī griež, das schneidet mir ins Herz U. kādam guodu griezt U. [oder zu grìezt?] jemandem verleumden;
2) schlagen (von der die Schnarrwachtel):
grieze griež (li. grįlyt;ežia);
3) geigen
(so auch li. gríežti): vijuoli griezt;
4) knirschen mit den Zähnen
(so auch li. gríežti): ve̦lns nuo tās dienas zuobus vien griež uzmanim;
5) [par ausi griêzt PS., ein Ohrfeige verabfolgen].
pliķi griezt Mar. Refl. -tiês,
1) sich schneiden:
ja divas taisnas līnijas griežas ar trešul... Būvm.;
2) schneidend eindringen:
riteņi griêžas dubļainā ceļā līdz rumbām. skaņas plūst, ausīs griezdamās MWM. V, 486. [Nebst graizît nach Scheftelowitz BB. XXVIII, 295 zu arm. ergicanem " (zer)reisse".]
Kļūdu labojums:
[oder zu grìezt?] = nach d. jem. die Ehre abschneiden]
Avots: ME I, 662
irka
ir̃ka, irkas">irkas, irki,
1) irki, abgegerbte Fellstreifen, welche um die Ränder des Pelzes genäht werden
Grünh.;
2) irkas ausgenähte Schulterstücke am Hemde
Rutzau n. Etn. IV, 34;
3) irka ein nachlässiges Frauenzimmer:
tas tik pliks kâ irka Siuxt n. LP. [Wohl durch Vermittelung von li. irkà "ирха", aus r. od. poln. ircha "Weissleder" (wozu Berneker Wrtb. I, 432).]
Avots: ME I, 710
1) irki, abgegerbte Fellstreifen, welche um die Ränder des Pelzes genäht werden
Grünh.;
2) irkas ausgenähte Schulterstücke am Hemde
Rutzau n. Etn. IV, 34;
3) irka ein nachlässiges Frauenzimmer:
tas tik pliks kâ irka Siuxt n. LP. [Wohl durch Vermittelung von li. irkà "ирха", aus r. od. poln. ircha "Weissleder" (wozu Berneker Wrtb. I, 432).]
Avots: ME I, 710
irkots
širkumi
zacerka
zacerka Zvirgzdine, zacirka Warkh., zacorka Pilda, Plur. zacìrkas 2 Gr.-Buschh., Kaltenbrunn, Nudeln aus Weizenmehl; zacirkas, kleine Klösse aus Gerstenmehl Lubn.; zacirks, eine Milchsuppe mit kleinen Weizenmehlklössen, Klunkermus RKr. Xf, 84: svētdien izvārīšu zacirkas Gr.-Buschh. vakariņām izvārīja zacirku putru Kaltenbrunn. Aus wruss. заци́рка resp. poln. zacierka "похлебка с мелко изрѣзанным тѣстом"
Avots: ME IV, 678
Avots: ME IV, 678