izčamdīt

izčam̃dît, tr.,

1) tastend durchwühlen, durchsuchen:
salmus, kabatas. izčamdīja visus pirts kaktus BW. V, 156. ragana viņu smalki izčamdīja, atņēma visu naudu JK. V, 78;

2) zerstören:
putnu pērli PS.;

3) verstreiben:
cāļus nuo kaņepēm C.

Avots: ME I, 722


izčamdīt

izčam̃dît, ‡ Refl. -tiês Dunika, eine Zeitlang süchend tasten: i. meklējuot pa visu siena ve̦zumu.

Avots: EH I, 439