izčamdīt
izčam̃dît, tr.,
1) tastend durchwühlen, durchsuchen:
salmus, kabatas. izčamdīja visus pirts kaktus BW. V, 156. ragana viņu smalki izčamdīja, atņēma visu naudu JK. V, 78;
2) zerstören:
putnu pērli PS.;
3) verstreiben:
cāļus nuo kaņepēm C.
Avots: ME I, 722
1) tastend durchwühlen, durchsuchen:
salmus, kabatas. izčamdīja visus pirts kaktus BW. V, 156. ragana viņu smalki izčamdīja, atņēma visu naudu JK. V, 78;
2) zerstören:
putnu pērli PS.;
3) verstreiben:
cāļus nuo kaņepēm C.
Avots: ME I, 722