izčaukstēt

izčàukstêt 2 Mar., izčaûkstêt 2 Kand., intr., porös, mürbe, lose werden: izčaukstējis sniegs; kāpuostu galviņa ar izčaukstējušu vidu Janš. izaug pār mē̦ru un izčaukst sausā ziedā Stari II, 189.

Avots: ME I, 722