izčaurēties
izčaurêt(iês),
1) austrocken:
trauks izčaurējis;
2) mürbe, porös werden:
sniegs, le̦dus pavasarī izčaurējis Lös. n. Etn. IV, 34.
Avots: ME I, 722
1) austrocken:
trauks izčaurējis;
2) mürbe, porös werden:
sniegs, le̦dus pavasarī izčaurējis Lös. n. Etn. IV, 34.
Avots: ME I, 722