izčubināt

izčubinât, tr.,

1) gründlich lockern:
cisas;

2) betätscheln, durchknutschen, befühlen:
jau citas kūmiņas izčubināja (maku) BW. 1752. Refl. - tiês, sich befühlen, betasten, unnütz die Zeit verstreichen lassen: bet karē̦r šis pa gaŗu laiku izčubināsies LP. VI, 369.

Avots: ME I, 723