izķert
izķer̂t, tr.,
1) heraus -, weggreifen, wegnehmen:
viņš izķēra tai baltuo ripiņu AU.;
2) ausfangen, auskrebsen, ausfischen:
vēžus, zivis. Refl. - tiês, vergeblich lange fahnden, fangen: kaŗa spē̦ks izķeŗas dienām un nenuoķeŗ ne˙kā LP. I, 104.
Avots: ME I, 759
1) heraus -, weggreifen, wegnehmen:
viņš izķēra tai baltuo ripiņu AU.;
2) ausfangen, auskrebsen, ausfischen:
vēžus, zivis. Refl. - tiês, vergeblich lange fahnden, fangen: kaŗa spē̦ks izķeŗas dienām un nenuoķeŗ ne˙kā LP. I, 104.
Avots: ME I, 759