izņaudēt
izņaudêt, ‡ Refl. -tiês Jürg.,
1) eine Zeitlang miauen:
kaķis pie durīm izņaudējās un aizgāja;
2) eine Zcitlang weinend um etwas bitten (derb):
vai nebūsi diezgan izņaudējies?
Avots: EH I, 469
1) eine Zeitlang miauen:
kaķis pie durīm izņaudējās un aizgāja;
2) eine Zcitlang weinend um etwas bitten (derb):
vai nebūsi diezgan izņaudējies?
Avots: EH I, 469