izņaudēt

[izņaudêt kaķam līdz, gleich einer Katze miauen.]

Avots: ME I, 777


izņaudēt

izņaudêt, ‡ Refl. -tiês Jürg.,

1) eine Zeitlang miauen:
kaķis pie durīm izņaudējās un aizgāja;

2) eine Zcitlang weinend um etwas bitten (derb):
vai nebūsi diezgan izņaudējies?

Avots: EH I, 469