izaukstēt
izaũkstêt,
1) in Sassm. refl. -tiês, kalt werden:
istaba izaukst Grünh. dzīvuoklis izaukstējis E.;
2) tr., abkühlen, kalt werden lassen:
vējš istabu izaukstē Kand.
Avots: ME I, 713
1) in Sassm. refl. -tiês, kalt werden:
istaba izaukst Grünh. dzīvuoklis izaukstējis E.;
2) tr., abkühlen, kalt werden lassen:
vējš istabu izaukstē Kand.
Avots: ME I, 713