izpukstēt
I izpukstêt,
1) eine längere Zeit hindurch pochen:
sirds izpukst minūtē tik un tik reižu Fest.;
2) "zu pochen aufhören":
viņam sirds izpukstējusi n. - Peb.;
3) "izjukt, izčibēt, izgaist (?)" Odensee;
4) "izbeigties": cilvē̦ka sajūsma var izpukstēt Weinsch.;
5) Blasen werfend allmählich ausströmen:
kad vīns rūgts, tad gāzes caur trūbiņu izpukst Selg.]
Avots: ME I, 786
1) eine längere Zeit hindurch pochen:
sirds izpukst minūtē tik un tik reižu Fest.;
2) "zu pochen aufhören":
viņam sirds izpukstējusi n. - Peb.;
3) "izjukt, izčibēt, izgaist (?)" Odensee;
4) "izbeigties": cilvē̦ka sajūsma var izpukstēt Weinsch.;
5) Blasen werfend allmählich ausströmen:
kad vīns rūgts, tad gāzes caur trūbiņu izpukst Selg.]
Avots: ME I, 786