izblisinât,

1) ["mirkšķinuot (samieguojušās acis) aizdzīt miegu" Sessw.; "zum schauen (die Augen) vorbereiten"
Domopol;

2) aufhören mit den in Verwirrung od. Überraschung aufgesperrten Augen zu zwinkern:
vai nebūsi jau acis diezgan izblisinājis? Bers.;

3) "ausschlagen"(?):
es tev izblisināšu acis Wadaxen.].

Avots: ME I, 717

izblisinât,

1): auch Selg.; i. acs, "unaufmerksam, die Augen hin und her kehrend schauen"
Nötk.: skauģis, acis izblisinājis ("izskatījies"), aizgāja Fest.

Avots: EH I, 435