izcils, vorspringend, hervorstechend, hervorranend, erhaben: baznīca izcilā vietā Aps. izcilas rakstnieka īpašības A. XIII, 392. Adv. izcilu Kurs.: svētdiena stāv izcilu pār citām dienām Plūd.

Avots: ME I, 721

izcils (li. ìškilas "emporstehend, erhaben"), ‡

2) = ir̃de̦ns (locker) Warkl.: izcila zeme.

Avots: EH I, 438