izdañcinât, tr.,

1) betanzen:
brālīti, ved māsu dancuot! izdancinājis duod tautu ruokās! BW.;

2) hinausstänzeln:
māsiņas pa vārtiem izdancināju BW. 21714.

Avots: ME I, 725

izdañcinât,

2): i. nuo mājām, aus einem Gesinde vertreiben
BielU.; ‡

3) i. zirgu, ein Pferd herumlaufen (-springen) lassen
(aus einem handschr. Vokab.).

Avots: EH I, 441