izdèldêt, tr., vernichten, vertigen, ausrotten: blaktis, stādus. tāda rīcība izdeldē tautā katru patiesības sajūtu Stari II, 311.

Avots: ME I, 726

‡ II izdzeldêt "gelb werden; verkümmern" Vank.: labība izdzeldējusi; beim Schmel zen (Tauen) gelb und körnig werden Meselau, N.-Peb.: sniegs jau pa˙visam izdzeldējis.

Avots: EH I, 444