izdubt
izdubt [li. išdubti],
1) intr., hohl werden:
uozuola vidus izdubis caurs Lautb.;
2) tr., hohl machen, aushöhlen:
nuo uozuola kuoka izdubts trauks BW. III, 1, 52. zārks bij nuo re̦snas priedes izdubts BW. III, 3, 874.
Avots: ME I, 729
1) intr., hohl werden:
uozuola vidus izdubis caurs Lautb.;
2) tr., hohl machen, aushöhlen:
nuo uozuola kuoka izdubts trauks BW. III, 1, 52. zārks bij nuo re̦snas priedes izdubts BW. III, 3, 874.
Avots: ME I, 729