izdzemdēt
izdzèmdêt, izdzèmdinât, tr., erzeugen: iz šī chaosa izdzemdina skaistas harmonijas Vēr. II, 113. būvju vielas rada un izdzemdē jaunas būvformas II, 369.
Avots: ME I, 731
Avots: ME I, 731
izdzemdēt
izdzèmdêt, ‡
2) die Leibesfrucht von sich geben:
dažai guovij ir dikti jāpalīdz i. Iw. ‡ Refl. -tiês, die Leibesfrucht von sich geben Siuxt: ja augļi lieli, nevar i.
Avots: EH I, 444
2) die Leibesfrucht von sich geben:
dažai guovij ir dikti jāpalīdz i. Iw. ‡ Refl. -tiês, die Leibesfrucht von sich geben Siuxt: ja augļi lieli, nevar i.
Avots: EH I, 444