izgorīties
izguôrîtiês,
1) sich nach Herzenslust hin und her drehen, sich rekeln, sich recken:
[visu laiku labi izguôrījies 2 , nu tik dūšīgs pie ēšanas Dond.] pēc pāŗa izguorās MWM. VIII, 943;
2) langsam, wackelnd einen Ort verlassen:
tē̦vs izguorījās nuo ratiem Kleinb.
Avots: ME I, 742
1) sich nach Herzenslust hin und her drehen, sich rekeln, sich recken:
[visu laiku labi izguôrījies 2 , nu tik dūšīgs pie ēšanas Dond.] pēc pāŗa izguorās MWM. VIII, 943;
2) langsam, wackelnd einen Ort verlassen:
tē̦vs izguorījās nuo ratiem Kleinb.
Avots: ME I, 742