I izgriêzt (li. išgriežti), tr., ausschneiden, ausschnitzen: stiprais izgriež sev kājai ikrus LP. IV, 13. ciedru kuoki.... ar izgrieztām puogām I Kön. 6, 18. [Refl. - tiês, zur Genüge schneiden.] Subst. izgriêzums, der Ausschnitt, die Schitzerei: luogus viņš izgre̦znuoja ar izgriezumiem Vēr. II, 1371.

Avots: ME I, 740

I izgriêzt,

1): kad pārāk izgriež (= izpļauj) zâli, atāls neaug Heidenfeld; ‡

2) (eine Sense) schärfen
(perfektiv) Heidenfeld: ar izkapts duncīti izgriež izkapti Linden in Kurl.; ‡

3) aushauen: viņi izgrieza asi malkas Pas. IV, 175 (aus Jāsmuiža). - Subst. izgriêzums: der Halsausschnitt, das Decolté.

Avots: EH I, 449

II izgrìezt (li. ižgrę̃žti), tr.,

1) auskehren:
veļu Brig. un izgrieza rasu nuo tā cirtuma - vienu kausu pilnu ar ūdeni Richt. 6, 18;

2) verrenken:
(pīpes) galviņa ar alvas kājiņu stāvēja šķībi izgriezta Kaudz. M. tu, puisīt, pielūkuo, ka tu gūžas neizgriez BW. 12997;

3) kaut kuo kam par vainu izgiezt, etw. jem. als Schuld anrechnen;

4) zum Tanz führen, betanzen:
saimnieci tas izgriež labi Alm.;

5) ceļš bij gan˙drīz cauri izgriezts, war aufgewühlt
Kaudz. M..;

[6) izgr. aude̦klu Nigr., = izriezt aude̦klu.] Refl. - tiês,

1) sich entwinden:
nuo ruokām JR. IV, 136;

2) sich drehen, tanzen:
tie prata tâ izlēkt un izgriezties Dünsb.;

3) viss vēl var par labu izgriezties, alles kann noch gut werden
LP. V, 261.

Kļūdu labojums:
Richt. 6, 18 = Richt. 6, 38

Avots: ME I, 740

II izgriezt,

1): ze̦muo luomu pārs stundās izgriež ("izve̦lk") Kaugurciems;

4): (meitu) tas ... smuki izgrie˛ Rīga II, 1, 65. Refl. -tiês,

1): = izvaĩrîtiês 1 Auleja: kur tu izgriez[ī]sies? - apstāj puiši, nelaiž.

Avots: EH I, 449