izgudzēt
[izgudzêt,
1) "ausfaulen,
izpūt" : kuokam vidus izgudzējis Drobbusch;
2) schwammig werden
(izkurcēt) Bauske.]
Avots: ME I, 741
1) "ausfaulen,
izpūt" : kuokam vidus izgudzējis Drobbusch;
2) schwammig werden
(izkurcēt) Bauske.]
Avots: ME I, 741