izjautāt

izjaũtât, izjaũtinât, izjautenêt, ausbefragen, ausforschen: mēs taču nuolēmām viens uotru neizjautāt Vēr. II, 1349. viņš tikai tuo izjautenēja. Refl. - tiês,

1) einander befragen;

[2) zur Genüge fragen].

Avots: ME I, 745